Cantucci ar vīģēm

CANTUCCI — KONDITOREJAS IZSTRĀDĀJUMS

“Šķēlēs sagriezti cepumi, kas gatavoti no izmeklētiem miltiem, cukura un olu baltumiem.” Tā 1600. gadu beigās Accademia della Crusca raksturoja Cantucci — īsi pirms tos papildināja ar mandelēm (noteikti veselām un ar miziņu) un tie devās iekarot pasauli. Tie visādā ziņā ir bis-cotti jeb divreiz cepti, taču ne visi zina, ka Cantucci pirmoreiz nonāk krāsnī garenu klaipiņu veidā un tikai pirms otrās cepšanas tiek sagriezti šķēlēs. Tieši šis griezums piešķir tiem neatkārtojamo tekstūru un nodrošina ilgu un tik vērtīgu uzglabāšanas laiku.

Iemērkti savā mūžīgajā pavadonī Vin Santo, Cantucci kļūst mīkstāki, taču tie ir gardi arī vieni paši vai pasniegti ar putukrējumu vai vārīto krēmu. Tie ir pārsteidzoši daudzpusīgi: sadrupināti tie kļūst par gardu pārkaisījumu vai lielisku pamatu neaizmirstamam tiramisù. Mūsu klāstā ir dažādas garšas, kas gatavas iekarot ikvienu sirdi un būt līdzās katrā gadalaikā un ikvienā mirklī. No visklasiskākajām līdz visradošākajām: mūsu Cantucci tradīcija atkal satiekas ar iztēli, nekad neaizmirstot kvalitātes, autentiskuma un, protams, tīras garšas nozīmi.

Cantucci ar vīģēm

Vīģe — viens no senākajiem augļiem pasaulē un pārpilnības un veiksmes simbols senajiem romiešiem — paradoksālā kārtā ir pazīstama kā “pieticīgs” pārtikas produkts, kas dziļi iesakņojies lauku dzīves vēsturē. Tik dabiski salda, ka sniedz nepieciešamo uzturu mēnešos pirms ziemas, vīģe vienmēr ir bijusi svarīga daudzu lauku ēdienu sastāvdaļa. Tāpēc nav pārsteigums, ka tā atrod ideālu sabiedroto citā izcilā tradīciju klasikā — Cantuccio. Joprojām patīkami kraukšķīgs, tomēr mīkstāks par oriģinālu, Cantuccio ar vīģēm lieliski sader arī ar nogatavinātiem sieriem, atgādinot, ka patiesa bagātība bieži slēpjas visvienkāršākajās lietās, kuras mēs dažkārt aizmirstam pamanīt.